Noturējām Uguntiņu

Tik, cik būs uguņu uz katra kalna, tik mēs arī šeit dzīvosim. Šie Māra Melgalva vārdi, kurus dzied grupa “Pērkons”, mūs nelika mierā, plānojot 2x2 un LJP īssemināru “UGUNTIŅU NOTURĒJU”.
Maijā mēs, vairāk nekā 70 cilvēki, satikāmies, lai noturētu uguni. Pavisam burtiski — pirmajā semināra dienā aizdedzām uguni, kas kūrās visu kopābūšanas laiku. Tā kuršanās nenotiek pati no sevis. Uguns ir jāsargā vējā, jāuzpasē, pat ja spraigajā nometnes dunā brīvu mirkļu jau tā ir par maz, jāpabaro četros no rīta, kad miedziņš tā vien vilina vēl minūtīti pakavēties sapņu pasaulē, un jāiegrožo, kad, labi paēdusi, uguns aug augumā.
Kopā mums tas izdevās — semināra noslēgumā lielo daudzinājuma ugunskuru kalna galiņā iekurinājām tieši no mūsu kopīgi nosargātās liesmas.
Bet vēl svarīgāk — mēs turējām savu iekšējo uguni. Jā, brīžiem pamosties uz rīta rosmi pirms sešiem, kad gulētās stundas saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem, prasīja lielu saņemšanos. Spraigās diskusijas un piepildītās vieslekcijas radīja domu un viedokļu dzirksteles. Mēs pārvarējām sevi gan fiziskos pārbaudījumos — metāmies ūdenī, kāpām kokos, skrējām naksnīgā tumsā un mācījāmies šaut mērķī —, gan intelektuālos prāta mežģos, domājot par nopietnām, neērtām un atbildīgām tēmām. Un, lai pavisam nepārkarstu, veldzējāmies dzejas vakariņās un kopīgā dziedāšanā pie baltiem galdautiem.
Daudzinājumā, metot un ķerot uguni, pārliecinājāmies — uguns noturēšanai vajadzīga stāja, skaidrs skats un fokuss. Un pēc tam, dziedot mīļākās dziesmas, no jauna atskārtām, ka nekur nav tik labi, kā pie sava ugunskura zem brīvām, zvaigžņotām mūsu Latvijas debesīm.
Šī īssemināra programma bija varena: ar ievirzēm un projektiem dalībnieku domu apvāršņus paplašināja Jānis Mažeiks, Toms Rostoks, Inga Ulmane, Juris Baltačs, Madara Meļņika, Elizabete Vizgunova-Vikmane, Elīna Apsīte, Gustavs Upmanis, Rozīte Katrīna Ponne, Nils Students un Lolita Čigāne, Anete Ašmane-Vilsone un Ansis Bogustovs, savukārt par būtiskām, lielām un, jā, dažbrīd pat neērtām tēmām rosināja aizdomāties Dites Liepas, Oskara Leoska, Dana Jansona, Kārļa Cerbuļa, Raimonda Graubes un Paula Raudsepa vieslekcijas.
Ticam, ka tajos lielajos un mazajos ugunskuros, kas turpina un turpinās kurties uz mūsu kalniem, laiku pa laikam iegailēsies arī tās oglītes, kas palikušas pāri no mūsu kopīgā piedzīvojuma.
