Kā divām saulēm satikties | Saruna ar Lieni Brūnu

Kā divām saulēm satikties

Liene Brūna jau gandrīz divus gadus dzīvo Latvijā, dejo tautas dejas, lasa latviešu rakstnieku darbus,apmeklē jauniešu folkloras klubu un piedalījusies projektā Misija Latvietis, kas iepazīstina ar izcilākajiem latviešu inovatoriem. Bet viņa atminas arī to laiku, kad, pārnākusi no skolas Austrālijā, mammai teica: «Gribu būt normāla — gribu būt austrāliete!»

Liene un viņas vecākais brālis uzauguši Adelaidē, Austrālijā. Tur, dodoties bēgļu gaitās, nonāca un jaunu dzīvi otrā okeāna krastā uzsāka viņas vecvecāki. Tur piedzima Lienes tētis, savukārt viņas mamma ir dzimusi Latvijā.

«Diasporas latvieši uzaug starp divām kultūrām. Mājās ēdu biešu zupu, bet skolā vēroju, kā citi ēd baltmaizi ar «vegemite». Un domāju: «Kas gan man vainas? Arī gribu ēst «vegemite»,» stāsta Liene. Bērnībā viņa nevarēja saprast, kāpēc nav gluži tāda pati kā citi vienaudži.

Taču ar laiku savas identitātes meklējumi Lieni aizveda līdz apjausmai, cik gan unikāla ir šī dzīsla, kas viņā rit. Abas identitātes, šīs divas saules — Austrālijas un Latvijas — var savienot! «Kādreiz domāju, ka ir jāizvēlas viena: vai nu esmu latviete, vai austrāliete. Tagad saprotu, ka esmu priviliģēta spēt atrast labu balansu starp abām,» Liene teic intervijā.

No 22. līdz 29. jūnijam Austrālijā pirmo reizi vēsturē notiks 2x2 pasaules latviešu jaunatnes seminārs. Nometnes nosaukums un vadmotīvs ir Divas saules. Liene ir piedzīvojusi trīs 2x2 nometnes un tagad palīdz radīt 2x2 Austrālijā. 

Kā, piedzimstot un uzaugot Austrālijā, kopi savu latvietību? 

Katru sestdienu vecāki mani spieda piedalīties latviešu skolā, bet vēlāk apmeklēju Annas Ziedares Vasaras Vidusskolu (AZVV). Tur sadraudzējos ar citiem foršiem latviešiem un sapratu, ka būt latvietim ir super lieta. Kurš gan negribētu pavadīt vasaras pie jūras kopā ar draugiem, it īpaši Dzintaros?! Tagad esmu pateicīga, ka tas man reiz bijis uzspiests. 

Kāpēc uzaugot bija svarīgi sastapt līdzīgus jauniešus?

 Pavadot laiku ar Austrālijas latviešiem, sapratu, ka galu galā patiešām esmu normāla ar savu biešu zupu. Uzaugšana ar savējiem ļāva vismaz vienā šķautnē atbildēt uz lielo dzīves jautājumu «kas es esmu?».

Uzskatu, ka bez saiknes ar savējiem un ar savu zemi mēs kaut kādā mērā plivināmies pa gaisu, nezinādami, pie kā pieķerties. Vismaz es dažkārt tā jūtos, meklējot piepildījumu strupceļos. Bet kopābūšana ir par brīvu un tik viegli pieejama! Bez šīs kopienas, bez draudzībām, kuras ļauj priekam, labklājībai, latvietībai izdzīvot no paaudzes paaudzē, mūsu kodols būtu daudz citādāks.

Cilvēka spēks ir tik liels — mūsu vecvecāki paši radīja latviešu sabiedrību no nulles, jo nevēlējās zaudēt savu kolektīvo identitāti. Un tas pārmantojās mūsos. Neticami — arī tad, kad dzīvesvieta un paaudzes nomainās, uguns vēl turpina degt. Taču nedrīkstam to pieņemt kā pašsaprotamu — kāds iegulda ļoti daudz, lai uguns degtu. 

Kā bija viesoties Latvijā, kad vēl dzīvoji Austrālijā? 

Reizi divos gados uz aptuveni mēnesi ciemojāmies Latvijā. Mani vienmēr sajūsmināja kvalitatīvais ēdiens, tas, ka cilvēki vairāk uzpucējās un ka viņu balsis šķiet dzīvīgākas. Vēl mani aizrāva Latvijas daba — vējš,  puķītes pļavā un sirsenīši. Tagad dzīvojot Latvijā, es vēl joprojām baudu tās skaistumu.

Kad un kā nonāci pirmajā 2x2 nometnē?

2017. gadā, kad studēju vides zinātni Nīderlandē, man nebija plānu ziemas brīvlaikam, un tētis piedāvāja aizbraukt uz 2x2 nometni. Toreiz īsti vēl nesapratu, kas notiek, jo gribējās gulēt, bet daudz foršāku iespaidu ieguvu 2023. gada vasarā Ratniekos. It īpaši atceros to, cik programma bija kvalitatīvi izstrādāta.

Ideja tā pati, kas AZVV. Nometnēs darām gandrīz to pašu, bet citā kontekstā un vecumā.

2x2 nometnēs katrs dalībnieks izvēlas ievirzi — teorētiskas lekcijas un diskusijas par kādu tēmu — un projektu — praktisku meistarklasi. Kas no nometnes programmas tev ir visvairāk paticis?

Nometnē ir iespēja iemācīties kaut ko pavisam jaunu. 2023. gadā guvu iespēju uzpīt meldru cepuri un pagājušajā gadā Vācijā — izgatavot kokli. Latviešu «starter pack» lēnām papildinās. Niedru cepuri valkāju un ar prieku un godu stāstu par senajām latviešu pīnēm. Tagad taisu vēl vienu cepuri tētim. Ceru, ka pabeigšu līdz vasarai. Ievirzēm vienmēr esmu pieteikusies pārāk vēlu, lai tiktu tajā, kura pirmā iekrīt acīs, bet jaunas zināšanas nekad neskādē. Iesaku pieteikties nometnei pēc iespējas agrāk, bet arī tad, ja esi «vēlais putniņš», neķer kreņķi!

Ko vēl tev ir devis 2x2 nometnēs piedzīvotais?

 Ja nebūtu 2x2, nezinu, kur citur būtu satikusi tik daudz interesantus cilvēkus.  Sanākot kopā ar līdzīgi domājošiem, ieinteresētiem un darbīgiem jauniešiem, aizrautība par dzīvi un tās potenciālu sprāgst ārā pa visām malām. Šīs draudzības ir uz dzīvi.

Kāpēc ir nepieciešamas tādas kustības kā 2x2, kas sniedz platformu latviešiem no visas pasaules satikties?

 Tas veido lielu globālu latviešu tīklu. Piemēram, satiekot latviešus no Amerikas vai Kanādas var saprast, ka viņi ir gandrīz tieši tādi paši kā Austrālijas latvieši. Tas tīkls paver iespējas sadarboties jebkurā jomā, neskatoties uz attālumiem. Būs forši redzēt, kas nākotnē taps.

Kā 2x2 nometnes atšķiras no AZVV? 

 2x2 ir daudz intensīvākas. Daudz vairāk ar citiem diskutē, runā, domā līdzi. No rīta līdz vakaram seko programmai un nekad nezini, kas ar tevi katrā dienā notiks.

Daudzi cilvēki, kas piedzīvojuši 2x2, zina, kas ir «pēcdivreizdivi depresija». Vai tu arī esi to izjutusi — ka pēc tik piepildītas un šķietami ārpus realitātes esošas nedēļas ir grūti atgriezties īstajā pasaulē?

 Es to noteikti izjutu arī pēc AZVV. «Post-AZVV» depresija un «pēcdivreizdivi depresija» ir tas pats.

Kā nolēmi pārvākties uz Latviju? Vai lēmumu ietekmēja arī 2x2 nometnēs piedzīvotais?

 Pārvācos uz Latviju, jo nespēju vairs pretoties savai iekšējai balsij un atlikt pārvākšanos vēl gadu vēlāk. Nekad jau nesagaidīsi tādu īsto laiku tik kardināliem lēmumiem, bet zināju, ka man šeit ir jābūt pēc iespējas ātrāk un jāiegulda visi spēki, lai nodrošinātu, ka Latvija paliek mūsu rokās. Zināju, ka šeit gūšu atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar identitāti, un varēšu beidzot iesakņoties. Un tas, ka varēšu dziedāt un dejot diendienā, bija absolūts bonuss.

Neteiktu, ka 2x2 mani atveda uz Latviju, bet droši vien savā ziņā ietekmēja šo lēmumu, jo parādīja, ka te ir cilvēki, ar kuriem būt kopā. Tas ir palīdzējis rast kopienu no nulles.

Viena lieta ir pacilājoši pasākumi, kā vasaras skolas, nometnes un Dziesmu svētki, bet pavisam cita — ikdiena. Vai diendienā Latvijā izjūti īpašo saikni ar dziesmu un deju, ko minēji?

 Protams, lai kur tu dzīvotu, ir arī jāpelna nauda. Ekonomiskā situācija Latvijā nav tik laba kā citviet, bet tas man liek domāt līdzi, jo jābūt gudram, lai nopelnītu. Varbūt tā ir mazas valsts iedzīvotāju īpatnība — latvieši ir tik darbīgi! Mēģinu tikt līdzi. Ir patīkami to redzēt: ja tev ir ideja, tūlīt pat vari ķerties pie tās realizēšanas, jo zini, ar kuriem cilvēkiem runāt.

Kad ieradies Latvijā, sāki darboties projektā Misija Latvietis. Ko šis piedzīvojums tev ir devis? 

 Misija Latvietis ir starpmediju projekts, kas ceļ gaismā visdažādāko nozaru pārstāvjus, kuri ar savu neatlaidīgo mērķtiecību radījuši pasaules mērogā apbrīnojamas lietas. Ceļot apkārt pasaulei — būt Amerikā, Korejā, Anglijā —, meklējot latviešu stāstus, bija vienreizīga pieredze. Intervējot sastaptos cilvēkus — dizainerus, biotehniķus, arhitektus, modes dizainerus, skaņas, mašīnbūves un avio nozares pārstāvjus — sāku saprast, cik daudz pasaulei var dot viena cilvēka domu grauda īstenošanās. Priecājos, ka katru no šīm sarunām ikviens var noklausīties YouTube un Spotify, meklējot Misija Latvietis. Šim resursam ir milzīga vērtība, un iesaku katram sasmelties gan iedvesmu, gan zināšanas.

Kas no tā, ko par latviešu sasniegumiem uzzināji, tevi izbrīnīja visvairāk?

 Tas, ka latvieši nerunā daudz par saviem sasniegumiem. Ak, jā, mums ir patenti dažādās nozarēs, esam bijuši ģeniāli pasaules līmeņa inovatori, bet neviens par to nezina, jo par to nerunājam! Protams, daudz kas tika apslēpts un aizmirsts arī okupācijas dēļ. 

Zināji, ka amerikāņu izcelsmes šuvējs Josefs Džeikobs Deiviss dzimis Latvijā un radīja džinsus? Kādam klientam vajadzēja izturīgas bikses, jo tās vienmēr plīsa vienās un tajās pašās vietās, un Deiviss izdomāja inovatīvu risinājumu — sastiprināt kabatas ar kniedēm.

Augusts Krastiņš uztaisīja mašīnu tajā pašā laikā, kad Henrijs Fords. Tā pat bija foršāka nekā Fordam, bet Krastiņam vienkārši trūka biznesa mentalitātes.

Es apbrīnoju Ansi Cīruli, kurš principā izveidoja Latvijas grafisko identitāti. Kad notika tautas atdzimšana, neviens nesaprata, kas vispār esam, bet viņš paņēma pagānu ticējumus un salika tos kopā ar starptautiskajām un modernajām vēsmām. Tik unikāli, ka Latvijā vēl joprojām ir saglabājies pagāniskais un mēs to varam papildināt ar moderno. 

Vai projektā Misija Latvietis un 2x2 sastaptie cilvēki tev ir palīdzējuši izprast, vai ir kāds īpašs latviešu kods?

 Latvieši ir stipri vēstures notikumu dēļ. Jo vairāk iedziļinās mūsu tautas vēsturē, jo grūtāk saprast: kā tik maza nācija spēja izdzīvot visus šos gadus? Kas ir tas īpašais, kas ļāva latviešiem sevi saturēt kopā?

Esmu sapratusi, ka tāpēc, ka mums ir traki kaimiņi, esam cīnītāji. Kad mums ir jārīkojas, sanākam kopā un to darām. Bet ikdienā esam miermīļi. 

Vai, tavuprāt, šā brīža ģeopolitiskā situācija — draudi no trakā kaimiņa — var būt stimuls latviešiem atkal apvienoties un apliecināt savu spēku?

 Jā, noteikti! Tagad, kad ir politiskā spriedze, 2x2 ir viens no veidiem, kā mēs, latvieši, varam darboties, lai sasniegtu kopīgu mērķi. Latviešu kopienas ārpus Latvijas jau agrāk ir spēlējušas būtisku lomu valsts brīvības atgūšanā. Starp citu, pateicoties 2x2, Austrālijas latviešiem radās iegūt dubultpilsonību.

2x2 ir aktīva kopiena, kas dara daudz vairāk, nekā tikai sanāk kopā un priecājas. Priecājas, bet pēc tam arī darbojas.

2x2 nometnes Austrālijā nosaukums un vadmotīvs ir Divas saules. Vai arī sevī jūti divas saules, divu pretmetu savienošanos?

 Mana identitāte ir plūstoša, vēl pati mēģinu to izprast. Jo man ir bijusi tik liela ietekme no divām pusēm! Kādreiz domāju, ka ir jāizvēlas: vai nu esmu latviete, vai austrāliete. Tagad saprotu, cik liela vērtība tā ir: varu salikt kopā to, kas patīk no katras kultūras, izveidot ideālo kombināciju.

Kad 2x2 nometne notiks Austrālijā, tur būs ziema, kas ir citādāka nekā Latvijas ziemas. Atceros, ka rudenī bažījies, kā tikt cauri tumšajai Latvijas ziemai, bet tagad diena atkal ir garāka par nakti. Vai gada tumšais posms tev ko deva?

 Vasaras saule izgaismo debesis, viss ir jauki, viss spīd un laistās, bet, kad ziema atnāk, tā ir jāatrod citviet. Reizēm pat jāizrok no visdziļākajiem dibeniem. Zinot, kā to izdarīt, iegūsti lielu psiholoģisko noturību. Apjausmu, ka visu vari pārdzīvot, jo nekad neesi bez saules. Kā arī — ziema ir brīnišķīgs laiks, kad ietuntulēties mājās un radīt jaunas idejas nākamajam gadam.

Lai arī esam uz vienas zemes, Austrālijā ir viena saule, bet Latvijā — cita. Austrālijā tā ir spožāka, Latvijā — maigāka. Kaut kādā ziņā esam vienādi, bet vienlaikus — totāli atšķirīgi, jo dzīvojam otrā pasaules malā. 

 Un šī nometne būs iespēja abām saulēm satikties.

 
Teksts – Alise Zita Zeidaka

Foto no personīgā arhīva