2X2 ATGRIEŠANĀS 2.DIENA: Mana iekšējā drošība
Ako Kārlis Cekuls
Kad pirmā diena jau ir kļuvusi par otro nometnes dienu, skaidrs ir viens — nedēļa skrien vēja spārniem!
Un īstenībā tā otrā esot īstā pirmā pilnā diena, tādēļ ar šodienu viss tikai sākas. Sākas ar pašu svarīgāko ievirzi — jogu! Pirmās dienas apmeklētāju skaits ir četrpadsmit. Varam tikai likt likmes, vai nogurums liks skaitam iet uz augšu vai uz leju!
Diena sakritības un nesakritības dēļ ir iekrāsojusies drošības krāsā! Tās ievadu iezīmē ievirzes “Mana iekšējā drošība” vadītāja Ako stāsts par personīgo atbildību visas sabiedrības drošības jautājumos. Savukārt par individuālo drošību liek atcerēties ērces, paldies viņām par to!
Ievirzes ieskandināja mūsu pirmo darba dienu ar jaudīgām programmām, un pauzes mūs palutināja ar, citēju, “visgardākajiem cepumiem Vācijā”. Manuprāt, ievirzēm lielu mītiskumu un noslēpumainību iedod tās lokāciju nosaukumi:
“Ko tu gribi?” — Viesību Zāle
“Mana iekšējā drošība” — Filozofu namiņš
“Mūsdienīga inovācija = senču mantojums” — Tāltālā Bibliotēka
“Vai tā ir taisnība?” — Varoņu pagrabiņš
“Uzdrīkstēties ir skaisti” — Trepju telpa
Bet nevar gudri runāt vien, ir arī jādarbojas. Tam mums ir projekti! Līdz rezultātiem vēl tālu, bet ir sākts darbs ar koku bakstīšanu, vilnas mezglošanu, mežā maldīšanos, smaržūdeņu vārīšanu, sliktu joku stāstīšanu, jancīgu deju dejošanu un daudz zīmējumu dzēšanu.
Programmas starpās un vidučos ir sācies dāvināšanas un slepkavošanas vilnis. Šo teikumu es pat necentīšos paskaidrot.
Drošības tēmu turpināja arī viešņas — ārlietu ministre Baiba Braža un LaTvijas vēstniece Vācijā - Alda Vanaga, kuras runāja par ārpolitikas nozīmi Valsts drošībā.
Visus atmodināja Ārlietu ministres erudīcijas jautājumi, kur spraigā cīņā centāmies atcerēties, ko tad Latvijas un Igaunijas prezidenti 2014. gadā pirka Rūjienā, lai nosvinētu Latvijas iekļaušanu eiro zonā un kādi NATO valstu karavīri ir dislocēti Latvijā.
Vakars noslēdzās ar Annas Brigaderes grāmatas “Sprīdītis” izdošanas 120. gada dienai veltīto nakts domu gājienu “Piena ceļš”, kur tad mēs katrs varējām atbildēt uz seno jautājumu: “Kur tad ir tā laimīgā zeme?”
