STRAUME | 5. Diena | Gribas sadoties rokās un pie tām pieturēties
Šajā dienā atgriežamies ierastajā plūdumā. Esam atpakaļ ievirzēs un projektos, rīta jogās, pusdienās, un vakariņās. Vakarā būs daudzinājums. Kas to nav pieredzējis, īsti nesaprot ko sagaidīt. Tiek izgludināti krekli un salasīti ziedi. Dienas vārds ir bijis “plūdi”, un atbilstoši laikapstākļi valda arī ārā. Visu dienu līst līdz brīdim, kad tiek uzvilkti baltie krekli un piespraustas saktas. Klusumā mēs roku rokā ejam cauri trīs vārtiem - ūdens, ozolu un uguns.
Cauri rotaļām un dejām pieskan pilns debesjums. Skan arī Āra Puteņa balss un viņa uzrakstīta vēstule: ”Ir grūti vārdos izteikt kas ir 2x2. Neilgu laiciņu pirms šī semināra man kopā ar Līgu bija intervija radio Pieci. Tur mums uzdeva jautājumu “Kas ir 2x2?”. Atceros, ka abi uz īsu brīdi apklusām un saskatījāmies, jo esam labi sapratuši, ka izskaidrot, kas ir divreizdivi, ir ļoti sarežģīti. Emocijas, ko visi izjūtam semināra laikā, ir gandrīz vai neiespējami izskaidrot vārdos. Divreizdivi ir kaut kas daudz dziļāks un cilvēcīgāks par vienkāršu semināru. Tā piederības sajūta Tevi vilks atpakaļ atkal un atkal.
Viena no manām mīļākajām lietām 2×2 semināros ir vērot jaunpienācējus. Sākumā viņi ierodas klusi un nedaudz kautrīgi, bieži arī nedaudz apmulsuši. Vēl pat nedēļa nav pagājusi, kad starp viņiem — starp mums — jau ir dzimušas draudzības un saites, kuras vairs nekas nespēj šķirt.
Kad mēs kaut ko skaistu saņemam, mums rodas iespēja un pienākums to nodot tālāk. Varbūt tas ir padoms, pasniegta roka, iedrošinājums vai vienkārši smaids kādam, kurš jūtas viens. Jūs tagad jau esat daļa no šīs kopienas. Turpiniet staigāt ar atvērtām sirdīm”.
Ir pulksten 22.51. un 23.00 Lielbritānijā ir jābeidz trokšņot. Vēl mirkli gribas sadoties rokās un pie tām pieturēties. Dūmo uguns, bet sirds ir pilna siltuma.
