STRAUME | 4. diena | Saplūšana
Esam semināra pusē un viss, ko man gribas, ir apstāties. Mēs uz priekšu braucam piektajā ātrumā, degvielas (miega) nav daudz, bet prieka un līksmības jauda mūs atkal ved jaunā dienā.
Šoreiz dienas kārtība aizplūdusi ārpus ierastā ritējuma - dosimies pārgājienā. Plūdumā. To vada Toms Tobiass (semināra Straume dizainers) un Reinis Auziņš (semināra Straume fotogrāfs). Pēc iesildīšanās ar kājām gaisā un sadalīšanās pa grupiņām, esam gatavi doties izzināt Ketrropas muižas apkārtni. Ārā silda saule un gaisā virmo bērna prieks. Pa ceļam salasām pilnus vaigus kazeņu, uzpinam vainagus un sasildām saulītē vēderus. Pusdienās zem koka pavēnī ir tik labi. Esam savā mazajā drošajā burbulī kopā. Mēs nesteidzamies un diena mūs lutina.
Pēc atgriešanās Straumēnos, drīz vien mums pievienojas viesis - Māris Sants. Viņš ir ieradies, lai kopā ar dalībnieci Agnesi Puisāni un Tomu Tobiasu vienotos diskusijā “Cilvēki pret straumi”, kas petiesībā ir stāsts par izaicinājumiem katra no viņu dzīves ceļos. Pa apli tiek padota salvešu kastīte. Katrs no stāstiem ved pret stigmām, stereotipiem, sociālām normām. Par brīžiem, kad pazaudēta ir gultne zem kājām. Zālē virmo apbrīna, atbalsts un līdzjūtība. Šodien ikkatrs no viņiem ir iemācījies peldēt no jauna. Diskusijas beigās visi runātāji apstiprina, lielākais atbalsts un drošības saliņa vētrās ir bijis blakus esošais cilvēks. Labi, ka arī mēs šeit seminārā varam būt viens otram. Es saspiežu roku arī savam blakus sēdošajam dalībniekam.
Māris Sants paliek uzkavēties seminārā arī pēc diskusijas un pievienojas talantu/beztalantu vakarā. To vada dalībnieks Māris Žugs, un viņam kājās zelta bikses. Tikpat spožas kā Māra bikses, izskan arī ikkatrs priekšnesums. Mans prieks gāžas pāri maliņām. Esmu nonācis laimes plūdos.
Vakara emocijas saiek pa plauktiņiem Tomass Mencis. Viņš apsēžas uz krēsla un noskaņo savu ģitāru. Tomass uzstājas ar savu solo koncertu, kas ir viņa veltījums semināra Straumes dalībniekiem un organizatoriem. Arī viņš ir laimīgs un pateicīgs būt šeit. Tas bija iespējams pateicoties Latviešu izglītības fonda Lielbritānijā dāvātajai stipendijai. Pateicība izskan visās dziesmās.
