STEIGA
2025. gada 3.–9. augusts
Aglona, Latvija
2025. gada 3.–9. augusts
Aglona, Latvija
18—30 gadi
2025. gada 3.–9. augusts
Aglona, Latvija
360 EUR
Pieteikties stipendijai
Latgale ir vieta, kur mājo atvērtība, dažādība un dvēseliskums, kas harmoniski savijas ar enerģiju un mieru. Tieši šādu atmosfēru kopīgi radīsim viesmīlīgajā Latgalē. Tiekamies!
Galvenais, kas Tev ir jāzina par pasākumu:
Semināra tēma - STEIGA
Vai esi kādreiz aizdomājies, kas īsti ir steiga? Šķietami nejauša burzma, kas tomēr visus mūs paved kopā vienā neredzamā ritmā. Latviešu literārajā valodā steiga apzīmē lielu virzīšanās ātrumu, bet latgaliski steiga nozīmē stīga. Šis būs stāsts par: sirdsstīgām, ko veidojam ar citiem cilvēkiem un kas ir būtiska dzīves kvalitātes sastāvdaļa; vienoto dažādību vai dažādo vienotību, kas mūs visus savij kopīgā latviskā stīgā.
Kur dzīvosim?
Vai esi kādreiz aizdomājies, ka ievirze vai projekts varētu notikt pilī? Aglonas Katoļu ģimnāzija atrodas Aglonas pilsētas nostūrī, ko no dienvidiem ieskauj mežs, bet netālu paveras skats uz Cīriša ezeru. Ģimnāzija atrodas Aloīza Broka ielā, kas nosaukta par godu bijušajam ģimnāzijas direktoram un priesterim Aloizijam Brokam. Ēkas gandrīz “U” veida forma rada arī no ciemata nošķirtu iekšpagalmu, kurā darbosimies kopaktivitātēs, bet karogs lepni plīvos ģimnāzijas tornī.
Nedēļas garumā aplūkosim Latvijas vietu pasaulē. Sākumā pievērsīsimies mazām valstīm un tam, ko Latvija sasniegusi starptautiskajā arēnā. Turpinājumā iepazīsim nozīmīgākos sadarbības partnerus – Eiropas Savienību, NATO un tuvākās kaimiņvalstis. Vēlāk analizēsim aktuālos drošības izaicinājumus, īpaši Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas kontekstā. Noslēgumā runāsim par Latvijas vērtībām – dzimumu līdztiesību, cilvēktiesībām un starptautisko tiesību nozīmi mūsdienu pasaulē.
Elizabete Vizgunova-Vikmane ir starptautisko attiecību un vēstures pētniece, doktora grāda kandidāte un vieslektore Rīgas Stradiņa universitātē. Kopš 2014. gada darbojas Latvijas Ārpolitikas institūtā, kur ilgstoši strādājusi ar Baltkrievijas, Moldovas un Ukrainas jautājumiem. Šobrīd strādā Kijivā, atbalstot Ukrainu ES integrācijas ceļā. Tematiski interesējas par naratīvu un diskursa pētniecību. Elizabete ir ieguvusi maģistra grādu no Eiropas Koledžas (Polijā) un Sciences Po-Parīzes Starptautisko Attiecību skolas (Francijā).
PieteiktiesCilvēks, vārds un stāsts. Sirds valoda. Vai rakstīt var iemācīties? Šajā
ievirzē domāsim par valodu kā saziņas rīku ar pasauli un sevi. Ik dienu
pētīsim kādu valodas šķautni un radoši rakstīsim – īsprozu, dzejprozu,
miniatūras. Tiksimies ar vieslektoriem, veidosim lasījumus un, cerams,
atdzīvināsim nometnes avīzi. No pieredzes līdz tekstam, no vārda līdz
sevis uzrakstīšanai – ļausim valodai mūs atrast.
Arlita Laine ir rakstniece un vārdu cilvēks. Viņa dzīvo lēni, klātesoši un
raksta tāpat — no iekšpuses, caur dabas klātbūtni, bērnības balsīm un
dzīves starptelpām. Valoda viņai ir spēks, kas uzrunā gan grāmatās, gan
teātrī, gan klusumā. Arlita ir studējusi rakstniecību un psiholoģiju, un tic,
ka valoda ir mūsu dziļākā patība.
Pašrefleksija, apzinātība, drosme. Ievirzes laikā ceļosim pa savām
domām, emocijām, pieredzēm, atmiņām un ķermeņa sajūtām. Un, kas to
lai zina, kur mēs katrs aizceļosim? Ievirzē, balstoties uz vairākām
psihoterapeitiskām metodēm, aicināšu dalībniekus izpētīt, labāk
apzināties un izprast sevi dažādās dzīves situācijās un iegūt rīkus, kas var
kļūt par atbalstu arī ikdienā - piedzīvojot stresu, spēcīgas emocijas vai
kādus citus izaicinājumus.
Katrīna Žaltkovska, klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā
psihoterapeite. Šobrīd sniedzu konsultācijas, vadu dažāda veida mācības
un atbalsta grupas abās darba vietās ‐ Rīgas Austrumu klīniskās
universitātes slimnīcā un Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā,
Psiholoģiskā atbalsta nodaļā.
Detektīva skats uz tautasdziesmu. Ievirzes mērķis ir iepazīstināt
dalībniekus ar latviešu tautasdziesmām kā dzejas formu, kas laika gaitā ir
mainījusies un atbalso dažādus tautas vērtības, priekšstatus un uzskatus
par norisēm apkārtējā vidē, aktualitātēm sabiedrībā. Par tautasdziesmu
kā “līdzekli” dažādu ideoloģiju un varu rokās – no vācbaltiešiem, Krievijas
Impērijas, līdz pat nacionālajām kustībām un padomju laikiem. Par “senču
repu”, kas aktuāls arī mūsdienās. Lekciju ietvaros plānots kombinēt gan
teoriju par tautasdziesmu žanru, tā funkcijām, nozīmi latviešu tautas
tradīcijās un plašāk kultūrvēsturē u.tml., gan ari praktiska darbošanās ar
tekstiem, ka ļautu pašiem dalībniekiem atklāt un interpretēt
tautasdziesmas, gan arī veicināt prasmes, kas ļauj tekstu pārradīt,
piemērot indivīda repertuāram.
Ievirzes vadītāja folkloriste Ginta Pērle-Sīle.
Instrumentu izgatavošana un muzicēšana. Iepazīšanās ar tradicionālo,
neierasto un pašdarināto skaņurīku krājumu, ieskats skaņurīku spēles un
to izgatavošanas pamatos. Praktiski darbosimies, radot savus
instrumentus un izmēģinot tos kopmuzicēšanā, attīstot gan ritma izjūtu,
gan radošumu.
Projekta vadītājs instrumentu meistars Aleksandrs Maijers..
Pirts kā stīga, kas caur ķermeni uzskaņo garu. Vieta, kur piedzīvot, sajust
un vēlēties atgriezties. Pirmajā dienā – iepazīt pirti, ļauties pērienam un
sajust pirmās sajūtas. Otrajā – gūt teorētiskās zināšanas un reflektēt par
pieredzēto. Trešajā – apgūt slotu gatavošanu, to smaržu un nozīmi.
Noslēgumā – pašu veidoto slotu izmēģināt praksē, pēršoties savā starpā
vai dāvājot šo pieredzi kādam citam.
Rolands Fedotovs ir pirts meistars, darbojas aktīvi dažādās pirtīs un
rūpējas par pirtsmīli. Izmantoju daudz kontrastus un piemeklēju labāko
ikvienam. Lai mierīgs prāts un vesals gars.
X stunda nav tikai tad, kad karš jau sācies. Tā var būt jebkurā brīdī, kad
ierastā kārtība sabrūk – pazūd elektrība, sakari, pārtikas pieejamība vai
drošības sajūta. Ikvienam ir vērts būt gatavam šādiem pavērsieniem. Šajā
ievirzē ar militāru mācību un izdzīvošanas iemaņu palīdzību mācīsimies,
kā saglabāt mieru, rīkoties izlēmīgi un praktiski krīzes situācijās. Tiks
apgūta gan teorija, gan praktiskas prasmes, lai spētu palīdzēt sev un
citiem, kad pienāk X stunda.
Projekta vadītājs zemessargs Nils Students.
PieteiktiesKo viens cilvēks var paveikt, ja ļoti vēlās? Un desmit cilvēki, kas vēlās to
pašu? Caur savu resursu apzināšanos, radošām metodēm, koprades
domāšanu un vietējo resursu izzināšanu meklēsim iespējas, kā ar mazām
pārmaiņām ietekmēt lielāku labumu. Kopā ar agloniešiem centīsimies
padarīt šo vietu par sekundi attīstītāku nekā tā bija pirms mūsu
ierašanās!
Ako Kārlis Cekulis ir Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības
veicināšanas departamenta direktors, ikdienā veicinot sabiedrības
līdziesaisti vardarbības mazināšanā.
Ēriks Zeps
Seminara vadeituojsLolita Čigāne
Programys vaidetuojaNils Students
Programys vaidetuojaIeva Šmite
AdministratoreLote Cekule
FinansisteMārcis Benužs
SaiminīksAgnese Skangale
Komunikacejis kuratoreJustīne Kitija Cīrule
Komunikacejis kuratores paleidzeMārtiņš Locs
DizainersMadara Rikveile
FotografeJurģis Rikveilis
FotografsElizabete Vizgunova-Vikmane
Īvirzys vadeituojaArlita Laine Fedotova
Īvirzys vadeituojaKatrīna Žaltkovska
Īvirzys vadeituojaGinta Pērle-Sīle
Īvirzys vadeituojaAleksandrs Maijers
Projekta vadeituojsRolands Fedotovs
Projekta vadeituojsNils Students
Projekta vadeituojsAko Kārlis Cekulis
Projekta vadeituojsMājaslapā tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo mājaslapu, Jūs piekrītat privātuma politikai.