Cik ātri, šķiet, paiet dienas. Šeit laiks iegūst pavisam citu nozīmi. Nīkšanā satiktais sarunu biedrs nākamajā dienā kļūst par vienu no jaunajiem Ceļabiedriem un piedzīvojums turpinās ar divtiklielu jaudu. Šodien klausījāmies mācītāja Linarda Rozentāla stāstījumu par pagānismu un kristietību, kas raisīja lielas pārdomas un diskusijas, kuras 'neatlaida' pat vakariņu laikā. Vakaru noslēdzām ar vienu no LV100 filmām "Paradīze 89" un stāstījumiem no tiem, kuri šo laiku bija piedzīvojuši dažādos vecumos. Vēlāk dalībnieku vadītajā vakara viednīkšanā runājām ar Latvijas apceļošanu.
Bet, kā mums veicās ievirzēs un projektos?

IEVIRZES 

> Kritiskā domāšana un argumentācija
> Taustāmā vēsture

Lai arī ievirzes vadītājs Nils vairākkārt atgādina, ka šodienas tēma par Brīvības cīņām ir viena no vissaržģītāk izstāstāmajām, tomēr pēc šodienas visi bez izņēmuma sakām, ka nekad iepriekš neesam tik daudz zinājuši un sajutuši par Brīvības cīņām.

Tāpat kā vakar, arī šodien vēsturi aptaustām un pat sasmaržojam paši.

Noslēdzot ievirzi, dalāmies ar saviem šodienas vēstures ceļa spilgtākajiem iespaidiem un apskatītajām vēstures liecībām- visi kā atmiņā paliekošāko pieminam zobenu. Tomēr vairāk par visu aizvien esam sajūsmā par Nila dedzīgo, dzīvo un aizrautīgo stāstījumu, paša pieredzi un īstajām emocijām, kas liek kliedēt filmu radītos mītus un vēstures faktu nepatiesības, bet iepazīt īstu, taustāmu un emocionāli līdzi aicinošu vēstures ceļu.

> Kultūra un māksla
Kad no mums aiziet kāds mīļš, tuvs cilvēks, mēs, kā nu protam, rūpējamies par tā atstāto mantojumu, bet kurš uzņemas rūpes par kultūras mantojumu. Par mūsu kopīgo bagātību? Vai par kultūru ir jārūpējas tikai tad, kad tā jau aizgājusi? Kultūras un mākslas ievirzes otrajā dienā diskutējām par kultūras mantojuma saglabāšanu un kopšanu, par sabiedrības līdzadbildību šajos procesos un katra dalībnieka individuālo pieredzi kā Latvijā, tā diasporā. Katrs ievirzes dalībnieks paņēma līdzi un prezentēja priekšmetu, kas viņam simbolizēja Latviju — vienam tā bija Latvijas pase, citam pirmā tautas tērpa sakta, bet vēl kādam korporācijas dziesmu grāmata. Katra no šīm lietām īpašu nozīmi ieguva tad, kad mēs tai pievienojām stāstu. Kultūras mantojums ir mēms līdz brīdim, kad mēs savā kolektīvajā vai individuālajā apziņā esam atraduši tā balsi, tā stāstu, ko nodot nākamajām paaudzēm.

> Psiholoģija un pašizziņa
Stāsts vēl meklē mājaslapu.

> Uzņēmīgie latvieši iekaro pasauli
Stāsts vēl meklē mājaslapu.

PROJEKTI

> Ziemas saulgriežu virtuve
Šodien Ziemas saulgriežu virtuvē mēs pārrunājām tādu dārzeņu izcelsmi kā burkāni, kartupeļi, bietes un kāļi, tāpat pētījām to uzturvērtību, iespējamu ārstniecisko pienesumu tos lietojot uzturā un noskaidrojām, kad tos varbūt vajadzētu iekļaut savā diētā vairāk. Tā pat mēs darbojāmies praktiski, pagatavojot super garšīgus ēdienus, kuros akcentu likām uz bietēm un to, cik dažādos ēdienos tās var iekļaut.

> Aktīvā atpūta dabā
Otrajā projekta dienā mēs kūrā ugunskuru sniegā. Vispirms izrakām bedres, tad meklējām pēc iespējas sausākus zarus. Aizdedzināt tos bija ļoti grūti un mēs salīdzinājām šo sajūtu ar bērnu - visu laiku jābaro un nevar atstāt vienu. Beigās tikai vienai komandai izdevās kārtīgi iekurināt ugunskuru. Tad mēs visi sasēdāmies ap to un pārrunājām piedzīvoto.

> Videogrāfija
Stāsts vēl meklē mājaslapu.

> Latviskās tradīcijas mūsdienu vidē
Šodien jūtams liels entuziasms no projekta dalībnieku puses. Lai gan lielākajai daļai pirmā saskarsme ar kokles spēli bija tikai vakar, visi ar degmsi ķeras pie vakar apgūtā atkārtošanas. Reizēm mēs sasniedzām kaut ko līdzīgu meditatīvam stāvoklim, jo attapāmies, ka spēlējam vienu un to pašu melodiju jau simto reizi, bet, muzicējot kopā, mūsu azarts tikai pieaug

> Kustība un kontaktimprovizācija
Kustība ir elpa pagarinājums. Projekta 2. dienu iesākām ar elpošanu, ko savienojām ar kustību ķermenī, iztēlojoties, ka mūsu ribas izplešas teju kā lietussargs. Turpinājumā mums tika dots laiks pavisam vienkāršai nodarbei — iešanai, kas cilvēkam taču ir pati dabiskākā kustība. Ejot 6 minūtes paša izvēlētā virzienā un 6 minūtes atpakaļ, mums bija iespēja nepastarpināti iepazīt savu elpu kustībā, vērot sevi dabā, ceļā — kustībā. Nākamā kustību projekta daļā mēs pētījām katras atsevišķās locītavas kustību robežas, kā arī simboliski audzējām “spārnus”, īpašu vērību pievēršot lāpstiņām. Spārnu audzēšana sasaucās arī ar projekta pēdējo aktivitāti, kas, kaut gan ne ar tūlītējiem panākumiem, mūs visus vienoja kā lielā putnu barā.

Fotogrāfijas: Austra Apsīte