X

Otrā–piektā diena | 2x2 Bez robežām 2021. gada 2. septembris

Otrā–piektā diena | 2x2 Bez robežām

  1. diena. 30. augusts

Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita vizīte 2x2 seminārā

Anna uz dīvāna nemierīgi dīdās. Es viņu saprotu, arī man gribas celties kājās. Ir tikai pirmā pilnā semināra diena, un man vēl nav pieņemama šī (manuprāt) pārlieku lielā atvērtība, kas cilvēkam no malas varētu izskatīties pēc necieņas. Galu galā es neizturu un ceļos kājās, mirkli pēc tam sakustas arī pārējie. Telpā ienāk Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, ko turpmākās 40 minūtes uzrunāsim uz “tu”.

Rozīte pēc karoga pacelšanas aicināja visus padomāt par jautājumiem, kurus gribētu uzdot prezidentam. Vēlējos zināt, vai Egils atbalstītu priekšlikumu Brīvības pieminekli papildināt ar vēl divām zvaigznēm? Gribēju atkārtot Vandas no rīta uzdoto jautājumu: “Ko tu šodien esi gatavs darīt citu labā (ārpus darba pienākumiem)?”. Šie jautājumi paliks pie manis, jo saruna  ātri ievirzījās tēmā, par kuru, pēc Vitauta domām, labāk nerunāt ar draugiem – vakcinācija. Jūs varat iedomāties, ko par vakcināciju var runāt telpā ar 40 vakcinācijas kursu pabeigušiem cilvēkiem. Man likās, ka saruna ir iestrēgusi un nekur neved, līdz Egils mainīja spēles noteikumus un uzdeva jautājumu mums. Precīzu prezidenta jautājumu vairs neatceros un neuzdrošinos to interpretēt, bet, to dzirdot, man galvā radās savējais jautājums: “Kas ir svarīgāks – taisnīgums vai mīlestība?” Ar šo domu arī pavadīju atlikušo vakaru.

Emīls Lukjanskis

 

Mans izvēlētais projekts

2x2 jaunatnes seminārā ir projekti, kur katram ir iespēja atklāt sevi vairāk un papildināt savas zināšanas. Man tā bija Lauras Čaupales "Aktiermāksla un improvizācija", un kaut kas tāds man ir pirmā pieredze – bet tajā projektā viegls satraukums un spilgts radošums nav nekas svešs.

Nodarbībās mēs iepazinām Lauru un aktiermākslu maķenīt vairāk. Mūsu grupai vajadzēja pildīt dažādus vingrinājumus, piemēram, staigāt pa telpu un skaitīt pēc kārtas līdz noteiktam skaitlim, taču mēs nezinām, kurš teiks kuru skaitli. Ja sajauc, tad ir jāsāk no jauna, un šis veidoja saspringtu gaisotni, kur man pareizajā laikā pateiktais skaitlis bijā kā no pleciem novelts akmens. Kaut arī izklausās diezgan specifiski, tas mūs ielika aktiera ādā, kur pareizi pateiktā rindiņa ir nenovērtējams atvieglojums.

Nepārprotamais, smagais klusums, kas ir dziļš kā ūdens, dziļi tika izjusts dažādajās etīdēs, kuras tika izspēlētas sava starpā. Tā man savā ziņa arī ir kā atziņa, kad klusums ir diži spējīgāks, nekā mēs mēdzam domāt. Nodarbības beigās bieži pamanīju, ka manas pēdas ir nosalušas un karstā tēja ar medu, kas sekoja, bija vēl patīkamāka.

Dzintars Jēkabs Spīčs


Pirmais danču vakars

Mans semināra skaistākais mirklis bija, kad izdevās pašu spēkiem sarīkot danču vakaru. Ļoti iepriecināja lielais dancotāju skaits un spēja ātri iemācīties interesantākos dančus. Tas ļoti sildīja sirdi un pilnībā atsvēra pazaudētās miega stundas.

Arvīds Pelēcis

 

  1. diena. 31. augusts

Nakts zvaigžņotā pastaiga

“Viss notiek tā, kā tu neesi plānojis, un tām tam ir jābūt” – šie vārdi izskanēja vienu reizi no Jura, un jau ir kļuvuši gandrīz par nometnes devīzi. Manuprāt, tāpat bija ar vasaras pēdējās nakts zvaigznēm, kas bija sabirušas pie debess juma, un, ja vērīgi tajās lūkojās, varēja ievēlēties neskaitāmas vēlēšanās, kad tās izzibsnīja savu gaismas ceļu. Šo apburošo zvaigžņu dēļ Nakts pastaigas meditācijas stacijā, kur katra dalībnieka uzdevums bija aizceļot piecus gadu tālā nākotnē, mūsu semināra stiprākajam un spēcīgākajam vīrietim – rotu kalšanas projekta vadītājam Vitautam – bija jāguļ visilgāk no visiem uz matracīša pakalna virsotnē, lūkojoties zvaigznēs, par ko viņš pat izpelnījās uzmanību erudīcijas spēlē. Nakts pastaigas noslēpums bija tumsa, slapjā zāle līdz celim, žļurkstošās kājas, klusums, kas mijās ar smiekliem tālumā un lāpu izgaismotie ceļi, kas kā vienīgie ceļa rādītāji veda cauri nakts noslēpumam. Tās bija tikai dažas lāpu ugunis nakts melnumā, kas deva gaismu, līdzīgi kā Mārča un Karīnas stacijas pamatdoma, ka mežā ar striķi savērptiem zirnekļu tīkla pavedieniem bija jātiek cauri grupai, kurai visu dalībnieku rokas bija sasietas un dažiem pat aizsietas acis, bet ar to vienu “lāpu” pietiek, lai rādītu ceļu tiem, kas dzīvo tumsā.

Teātra improvizācijas projekta vadītājas, režisores Lauras dotie spēles noteikumi deva iespēju dzimt scenārijiem, kas, iespējams, kļūtu par vislabāko izrādi, kāda varētu tapt uzvesta un parādīta, nolokot lapiņas ar vārdiem, kopā veidoja stāstus. Lūk, šeit divi piemēri:

Skaists | Lāčplēsis | tumšā alā | lēja laimi, | lai tiktu uz nākamo punktu.

Spēcīgs | Vinnijs Pūks | aizkrāsnē pus četros no rīta | skaļi zviedza, | lai sasildītos.

Anna Landorfa

 

Kā 2x2

Debešķīgi

Iespaidīgi

Vienreizēji

Iekšēji

reiz

Dažādi

Ietilpīgi

Vienojoši

Ilgtspējīgi

Janta Paula Putniņa

 

  1. diena. 1. septembris

Mani spilgtākie brīži ekskursijā

  • Ceļu ķeršana. Pārgājiena sākumā Roberts (mūsu ekskursijas vadītājs) mūs iesildīja ar vienu foršu vingrinājumu. Mums vajadzēja trāpīt citiem pa ceļiem, lai dabūtu punktus, kamēr mēs aizsargājām mūsu pašu. Vienkāršs, bet arī ļoti efektīvs veids, kā iesildīties.
  • Upes šķērsošana (pirmā reize). Šeit sākās lielie piedzīvojumi. Pēc mazas pastaigas mums bija uzdots šķērsot upi, lai neietu cauri privātam īpašumam. Kad sapratām, ka nekāds baļķa tilts nebūs iespējams, mēs pārgājām upei pāri ar basām kājām. Par laimi, upe bija sekla, bet vai turpmāk tā būs?
  • Draudzīgais bluķis. Katrai grupa bija jānes līdzi savs koka bluķis, kuru mēs paņēmām pārgājiena sākumā. Mēs savējo nosaucām par Bonifāciju Bonapartu, un viņš kļuva par mūsu septīto dalībnieku. Boņa mizas kontūra deva viņam arī draudzīgu izskatu – izteiksmīgu, smaidošu seju.
  • Upes šķērsošana ar laivu. Pienāca laiks, kad mums vajadzēja atkal šķērsot upi, bet šoreiz upe bija par dziļu, lai to pārietu kājām, tāpēc aizņēmāmies laivu. Lieta bija tāda, ka nebiju airu un bija ļoti stipra straume. Sākumā likās, ka tas būs neiespējami, bet tiklīdz laiva sāka peldēt uz priekšu, mums kaut kā tas viss sanāca.
  • Ūdenskrituma šķērsošana. Pēdējais lielais izaicinājums mums bija šķērsot Abavas upi tieši blakus lielam ūdenskritumam. Mums bija drusciņ šoks, kad teica, ka mums jāiet ūdenī ar mūsu apaviem, un mēs līdz ceļiem bijām pilnībā izmirkuši. Taču pati šķērsošana bija aizraujoša.
  • Sabiles vīna kalns. Pēc ekskursijas mūs aizveda uz Sabili, kur mūsu aizrautīgais gids Māris entuziastiski stāstīja par savas Sabiles vēsturi. Pats vīna kalns bija patiešām burvīgs. Mums atļāva apēst visdažādākās vīnodziņas pa taisno no ķekara. Man tas atgādināja Villija Vonkas šokolādes fabriku, tikai šokolādes vietā bija vīnogas.
  • Vīnu koka stādīšana. Nobeidzošā nots visai mūsu dienai bija, kad beigās mēs iestādījām vīna koku. Cerams, ka nākamreiz, kad būsim Sabilē, varēsim paņemt un uzēst vīnogu ķekaru no mūsu stāda.

Niklāvs Raudseps

 

Pirts

Pagājušajā naktī viens draugs man teica: “Es domāju, kā es atrodos labākajā vietā nometnē", un es par to piekritu – tāpēc, ka mēs bijām pirtī. Es nesaku, ka "Rezidence Kurzeme" nav laba vieta un lieliski skati, bet pirts ir pirts, un pēc intensīvas pusnedēļas un pārgājiena pa mežiem un upēm, tu neatradīsi labāku vietu par šo.

Savā dzīvē es nekad neesmu bijis pirts cienītājs, varbūt tas ir tāpēc, ka man nekad nav bijusi iespēja, vai varbūt tāpēc, ka Brazīlijas dabiskā atmosfēra jau ir karsta (mans apzīmējums latviešu pirtij ir "Brazīlijas autobuss vasarā"), bet 2x2 pirti es nelaistu garām ne par ko pasaulē.

Tas nav tikai tāpēc, ka siltums ir ārkārtīgi relaksējošs taviem muskuļiem, bet atmosfēra ir relaksējoša tavai dvēselei. Brazīlijā, 1600 metru virs jūra līmeņa, ir maza pilsēta, ko sauc Monte Verde. Šajā pilsētā apmetās latvieši pēc Otrā pasaules kara, un tur tu vari iet pirtī dažās latviešu mājās. Lai gan tās ir ļoti labi uzbūvētas, tur tu neatradīsi tādu auksto alu un silto kompāniju, kā mums ir šeit.

Man tas šķiet fantastiski, kā dalībnieki var pavadīt stundas un stundas pirtī, spontāni runājot par jebko un iepazīstoties. Tikai vakar es dzirdēju Zintas skaidrojumu par Volstrītas [wall street] ekonomiku vai Jāņa runu par savu aktīvismu pret dabu. Un pēc tam mēs visi devāmies peldēties aukstajā dīķī vai klusībā pārdomāt zvaigznes ārā.

Jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai meklējat labu kompāniju, relaksējošu vidi vai vienkārši skaistu zvaigžņotu nakti, nāciet kopā ar mums uz pirti!

Andrejs Gustavu Puriņš-Purim

 

  1. diena. 2. septembris

Kokļu meditācija

Šajās saspringtajās dienās dziļa elpa un miers ar sevi bija patīkama tempa maiņa, ko varējām kopīgi piedzīvot kokļu meditācijas vakarā. Kaķis, kurš ienāca telpā un glaudās pie kājām, kamēr es blāvā sveču gaismā meditatīvi spēlēju kokli, lika arī man ieiet pilnības stadijā, kurā bez citiem divireizdiviniekiem nevarētu nokļūt.

Dzintars Jēkabs Spīčs

 

Nodibinājumam 2x2 ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss. Ja Tev ir iespēja atbalstīt semināru, būsim ļoti pateicīgi!