X

7. diena | 2x2 Bez robežām 2021. gada 4. septembris

7. diena | 2x2 Bez robežām

Atceroties 2x2 “Bez robežām” seminārā piedzīvoto, atmiņā visvairāk uzplaiksnī mirkļi no teātra nodarbībām ar režisori Lauru. Laura man atgādināja Aspazijas tēlu jau no pirmā mirkļa, kad es viņu ieraudzīju pie karoga stāvam aplī – enerģijas pilna un ar šarmu apveltīta sieviete, kurai radošums un entuziasms laužas ārā no katras viņas kustības. Biju ļoti priecīga, ka tiku tieši teātra grupiņā. Jau pirmās nodarbības laikā, kad zālē ienāca Laura – ar mirdzošām pērlēm ausīs un vēl spožākām acīm – man bija skaidrs, ka te nebūs vidusskolā ierastās teātra pulciņa pēcpusdienas, te notiks kaut kas liels. Tā arī bija.

Teātra nodarbībās bijām daudzi dalībnieki – daži, kuri jau ilgus gadus bija spēlējuši teātri, lielākā daļa, kuriem attiecības ar teātri bija uz “jūs”, bet vēlējās sevi izaicināt teātra projektā, vēl daži, kas gribēja apskatīties, kas vispār ir improvizācijas teātris. Lauru visvairāk sajūsmināja tie, kuri vismazāk zināja par teātrī lietotajiem terminiem un principiem, jo, kā viņa teica: “Tie, kuri mazāk zina, ir vairāk atvērti jaunajam.” Instrumenti, kurus Laura izmantoja, lai mūs atvērtu un sagatavotu teātra darbam, bija uzmanības trenēšanas vingrinājumi, balss aparāta iesildīšanas paņēmieni (tagad varu ieteikt, ka pirms jebkāda veida uzstāšanās kafija un šokolāde nav ieteicama), un kā paši neērtākie, bet, protams, no malas visinteresantākie, bija etīdes. Etīdes ir vingrinājumi, kurus izmanto teātra mākslā, lai vingrinātu aktiermeistarību, visbiežāk tās ir īsas un dramatiskas ainas. Arī mūsu nodarbībās tādu netrūka, kā, piemēram, iemīlējusies meitene grib savam puisim pavēstīt priecīgas ziņas par kopīgu lidojumu uz Parīzi, turpretī puisis nāk ar vēsti, ka ir nobraucis viņu mīļoto mājdzīvnieku kaķi, un dialogam drīkst izmantot tikai divus vārdus “Jā” un “Nē” vai arī vēl labāk – nerunāt nemaz. Tad zālē bija tāds klusums, ka patiešām varētu dzirdēt adatu nokrītam uz zemes, jo visu skatītāju acis tika pavērstas uz diviem cilvēkiem, kuri bez vārdiem, tikai ar emociju palīdzību risina savā dzīvē izšķirošus lēmumus. “Meklējiet galējos stāvokļus!” tas bija mīļš Lauras teiciens, kas bieži izskanēja, kad pārrunājām cits cita sniegumu, un šos vārdus es ieliku ceļa somā visai turpmākai dzīvei.

Kulminācija mūsu teātra nodarbībām un 2x2 nedēļai, manuprāt, bija Raiņa luga “Zelta zirgs”, kura man ilgi paliks prātā kā trakākā un dziļākā izrāde, kurā esmu piedalījusies. Improvizēt Raiņa darbus man likās neiedomājami, tā teica arī pati režisore, to varot atļauties tikai 2x2 seminārā kopā ar talantīgākajiem un radošākajiem latviešu jauniešiem. Man šķiet, ka no malas izklausās neticami, ka “Zelta zirgu” nospēlē nevis konkrēti aktieri, bet gan visi, bet mēs patiešām to izdarījām. Mūsu spēlētajā “Zelta zirgā” Antiņi nomainījās trīs reizes, un Stikla kalnā uzkāpa nevis tikai Antiņš, bet mēs – visi semināra dalībnieki, gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē, izrādes vidū visai lugas darbībai pa stāvām koka kāpnēm pārceļoties no zāles uz viesu mājas otro stāvu. Tur, stikla kalna galā, baltā zārka vannā dusēja Saulcerīte, kuru uzmodināt varēja tikai kopīgs ticības spēks sev pašiem. Man bija grūti tam noticēt līdz pat brīdim, kad Antiņam patiešām izdevās uzlūkot savu izredzēto, kuras dēļ viņš bija uzveicis pats savu un visas latviešu tautas vājumu. Tikai tad es pa īstam aptvēru, ka Raiņa sapnis par Latviju ir uzcelts.

Ar šo ticības spēku es nākamajā rītā devos mājās, jo seminārs bija galā. Katru rītu, kad austošā saule man iespīdina acīs zeltainus starus, it kā gribēdama atgādināt manu uzdevumu, es turpinu celt mūsu Latviju. Paldies 2x2, jūs devāt man šo iespēju noticēt.

Anna Landorfa

Nodibinājumam 2x2 ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss. Ja Tev ir iespēja atbalstīt semināru, būsim ļoti pateicīgi!