X

Trešā diena Mežrozēs 2017. gada 8. jūlijs

Trešā diena Mežrozēs

Cukurgailis plaukstā pavisam ātri pēc saviem izmēriem pārvērties par vistiņu. Ak, dieniņās, kādu mūžību nebija ēsts cukurgailītis! Kaut kur aiz pleca silti rūc sirsenis un medaina saule silda delnas. Dzestras peldes, karogs mastā un kopīgs “Kur Tu teci, gailīti” ieskandina mūsu nometnes trešo dienu.

Šodien projektos piedzīvots, izdzīvots un iegūts bezgala daudz. Metālkalšanas entuziasti devās pie meistarīgā asmeņu pavēlnieka Jāņa Nīmaņa. Pirmais pašizgatavotais darbiņš puišiem bija lapiņa, kura ar pamatīga āmura, uguns un citu instrumentu palīdzību ieguva sev raksturīgo formu.

Savukārt projektā “Es un vide” vieslektore un "Zero Waste Latvia" dibinātāja Zane Skuja, sēžot pļavā ar meža zemenēm groziņā, dalījās savā prezentācijā “Dzīve bez atkritumiem.” Pēc nodarbības radās pārliecība, ka Latvijas dabas entuziastiem ir potenciāls pozitīvi uzlabot pasauli.

Pa to pašu laiku banketu zālē šīs dienas pēcpusdienā šķita, ka mazajā grupiņā pie galda norisinās būvniecības darbu shēmošana, taču patiesībā latviešu virtuves projekta dalībnieki kopā ar Māri Jansonu plānoja dienas maltīti. Šī diena bija īpaša ar to, ka daļa no ēdiena tika gatavota uz ugunskura. Kā ēdiena gatavošanas laikā minēja Lelde: “Es vienmēr esmu vēlējusies pakārt vistu aiz padusēm virs uguns, lai tai kārtīgi apcepas krūtiņas.” Jā, abu gardo dāmu (vistu) karāšanās stieplēs virs uguns šajā dienā projektā bija centrālais objekts.

Podniecības projektā Krists dalījās stāstos, ka māls sevī saglabā informāciju - krūzes, bļodas, kausi, šķīvji un citi radošās izpausmes produkti ietver kodu par cilvēku, kurš to ir taisījis un laiku, kurā viņš ir dzīvojis. Tāpat kā cilvēki, šie darinājumi katrs ir unikāli. Tāpat kā rokas, kas tos ir taisījušas, tie nav simetriski vai perfekti. Katrs pirkstu nospiedums vai maza plaisiņa ir stāsts, par kuru padomāt pie rīta kafijas vai Jāņu alus. Krūzīte, kura kādam paņēmusies līdzi no pusdienām, kalpo par paraugu kā nevajag darīt. Māla izstrādājumu darināšanai ir 6 noteikumi, bet neviens no tiem nediktē kā jāizskatās gala produktam. Nelielas atkāpes no normas var izdarīt tikai cilvēks - katram no mums ir savs rokraksts, un lietas, kuras radam nes mūsu parakstu. Nākamreiz, kad vakarā apsēdīsimies dīvānā ar kādu interesantu grāmatu, un dzersim tēju no gadatirgū nopirktas vai 2x2 projektā uztaisītas māla krūzes, īstais romāns nebūs lasāms no ievākotā daiļdarba.

Folkloras projekts iedzīvina Latvijas kultūru projekta dalībniekos un dalībnieki iedzīvina kultūru. Tā tiek izrunāta, aprunāta, apdziedāta un apdejota. Trešās dienas tēma bija latviešu godi jeb svētki. Projekta dalībnieki aktīvi tiek iesaistīti sarunās, izteikt domas, piemēram, kādas vedības viņi vēlētos vai kādas krustabas viņiem ir bijušas. Sarunās tiek lieliski iepītas latviešu tautasdziesmas par attiecīgo tēmu, kuras labprāt dzied visi dalībnieki.

Ir piecas minūtes pēc pusnakts (meloju, ir krietni vairāk). Pierakstu šodienu, pierakstu mūsu ugunskuru, mūsu izdziedātās dziesmas, mūsu smieklus. Pierakstu mūs. Pierakstīt, kā sadevušies rokās dziedājām Aijā žūžū, pierakstīt, kā pa neaizvērto logu plūst Pūt vējiņi. Kā kuras ugunskurs, kuras sirdis un laimīgas, bezgala mierīgas acis.

Metālkalšana ar Jāni Nīmani

Otrajā semināra dienā metālkalšanas entuziastu grupiņa devās pie meistarīgā asmeņu pavēlnieka, Jāņa Nīmaņa. No nometnes vietas kalve atrodas 10 minūšu attālumā, un uz to mūs transportēja prasmīgs šoferu duets- mūsu pašu Jānis Grants un Kārlis  Cerbulis, kā arī kalēja palīgs, semināra dalībnieks Ralfs Raibacis. Sagaidīšana bija uz goda: atraktīva mājas sarga (suņa) spindzēšana, stāsts par nelaiķi gaili, kurš jau vārījās katlā, un uzsildītu tērauda stieni.

Pirmais pašizgatavotais darbiņš puišiem bija lapiņa, ko ar pamatīga āmura, uguns un citu instrumentu palīdzību ieguva tai raksturīgo formu. Vispirms Jānis veikli uztapināja lapiņas piemēram, lai puiši saprot, kā lietas darāmas. Un tad bija laiks pašiem izmēģināt roku šajā amatā. Uz mirkli Jānis nodeva savu klāt -esamību metāldarbiem māceklim, un bezdarba palikušos dalībniekus iepazīstināja ar saviem sasniegumiem, kā arī ļāva izmēģināt slavenos cirvjus.

Tie nu gan bija asi! Pāris vēzieni, un bērza stumbrs bija nokauts līdz vidum. Pastāstīja par sava biznesa niansēm, kalniem un lejām. Nozīmīgākie kalumi bijuši septiņas šķēres, ar kurām tika griezta Nacionālās Bibliotēkas atklāšanas lente. Šīs šķēres esot bijušas tik specifiskas, jo tajās tika iestrādāta Bluetooth tehnoloģija, ar kuru tika piefiksēts lentes griezējs un laiks. Uzzinājām, ka Jānis gatavojis arī galveno zobenu topošajai filmai “Namejs”.

Šos nažus izmanto “spicākie” pavāri, un pasūtījumi pie Jāņa uz vasaras mēnešiem jāveic krietnu laiciņu pirms nepieciešamā darba izstrādes termiņa. Mums tika atrādīta arī Imanta Ziedoņa balva, kas tika saņemta kategorijā “Zemi es mācos’’ 2014. gadā.

Metālkalšana - darbs, kurā ieguldīts spēks un sirds.

Una
Pasaules latviešu jaunatnes semināra 2x2 Avīzes un blogsfēras projekts

Podniecība ar Kristu Ozoliņu

Perfekta simetrija cilvēkus ir sabojājusi!Krists Ozoliņš

Tāpat, kā pirms 6 tūkstošiem gadu, māls vēl aizvien ir lielisks materiāls, ko izmantot saimniecībā. Ne tikai tā funkcionalitātes un lielās pieejamības dēļ, bet gan tā pievienotās vērtības dēļ. Māls sevī saglabā informāciju - krūzes, bļodas, kausi, šķīvji un citi radošās izpausmes produkti ietver kodu par cilvēku, kurš to ir taisījis, un laiku, kurā viņš ir dzīvojis. Tāpat kā cilvēki, šie darinājumi ir unikāli. Tāpat kā rokas, kas tos ir taisījušas, tie nav simetriski vai perfekti. Katrs pirkstu nospiedums vai maza plaisiņa ir stāsts, par kuru padomāt pie rīta kafijas vai Jāņu alus.

Krūzīte, kura kādam paņēmusies līdzi no pusdienām, kalpo par paraugu, kā nevajag darīt. Māla izstrādājumu darināšanai ir 6 noteikumi, bet neviens no tiem nediktē, kā jāizskatās gala produktam. Mālam ir jābūt labi izmīcītam, bet nedrīkst ļaut tam izžūt, tāpēc ir jādarbojas ātri, bet ne sasteigti. Ielaižot pirkstus mīkstajā mālā, lai paņemtu pikuci sarkanbrūnās masas, ir tikai nenoteikta nojausma par gala rezultātu. Nedaudz izklaidīga pieeja šim atbildīgajam darbam var pārvērtsties par iecerētās piena krūkas pārtapšanu jaunā bļodā augļiem. Bet nav nepareizu vai estētiski nepievilcīgu darbu: ja beigu beigās saņem savu šedevru vienā gabalā, viss ir izdevies!

Ikdienā esam pieraduši pie dizaina, kas ir nostrādāts līdz izcilībai un ir universāls visiem – mans Samsung Galaxy S6 izskatās tieši tāpat, kā tavējais. Mēs nepievēršam uzmanību detaļām, jo ne vienmēr tādas ir maz atrodamas. Nelielas atkāpes no normas var izdarīt tikai cilvēks - katram no mums ir savs rokraksts, un lietas, kuras radam, nes mūsu parakstu. Nākamreiz, kad vakarā apsēdīsimies dīvānā ar kādu interesantu grāmatu un dzersim tēju no gadatirgū nopirktas vai 2x2 projektā uztaisītas māla krūzes, īstais romāns nebūs lasāms no ievākotā daiļdarba.

Artis
Pasaules latviešu jaunatnes semināra 2x2 Avīzes un blogsfēras projekts

Es un vide - „Dzīve Bez Atkritumiem“

Vieslektore un "Zero Waste Latvia" dibinātāja Zane Skuja, sagaidot "Es un Vides" dalībniekus sēdēja pļavā ar groziņu saldām meža zemenēm. Pēc tam, kad visus pacienāja ar cukurainām odziņām, viņa prezentēja savu lekciju "Dzīve Bez Atkritumiem". Dalībniekiem mācīja, par dabas cirkulāciju un stāstīja, kā vajadzētu dzīvot ar ekoloģisko mērķi “neko pieņemt un neko atņemt no dabas vides”. Zane iedvesmojuši stāstīja, ko mēs paši, kā pircēji, varam darīt, lai saglabātu savu apkārtējo vidi un dzīvotu bez atkritumiem vai samazinātu to daudzumu līdz minimumam.

Ar īpašu uzsvaru lektore  norādīja,  ka taupība var ne tikai palīdzēt videi, bet arī cilvēka paša veselībai un makam. Dalībnieki noskatījās divus īsus raidījumus, kuros bija redzami reāli dzīves piemēriem, kā dzīvot bez jebkādiem atkritumiem. Īpaši visus jauniešus aizrāva sapratne, ka bez-atkritumu dzīvošanai ir iespēja būt praktiskai, radīt materiālo līdzekļu ietaupījumu un attīstīties, ievērojot sekojošos likumus: atteikties no plastmasas, samazināt ikdienā lietoto produktu daudzumu un to, ko ir iespējams pārstrādāt, to nodot otrreizējai pārstrādei.

Zane pabeidza lekciju stāstot par savu projektu, kurā vēlas izveidot bez-atkritumu veikalu Rīgā, kā arī pastāstīja par to, kā viņa lieto, kā viņa pati tos dēvē, "eko-šmeko" (ekoloģiski draudzīgus) līdzekļus, lai dzīvotu dabai, sev un makam veselīgāku dzīvi.  Pēc nodarbības radās pārliecība, ka Latvijas dabas entuziastiem ir potenciāls pozitīvi uzlabot pasauli.

Marlēna
Pasaules latviešu jaunatnes semināra 2x2 Avīzes un blogsfēras projekts
 

Folklora, danči un rotaļas

The culture of a society is its shared meanings, values and practises,  means of organizing our idejas throught which we make sense of or lives.

Kultūra ir katras tautas būtība. Bez tās cilvēks nevarētu iztikt. Folkloras projekts iedzīvina Latvijas kultūru projekta dalībniekos un dalībnieki iedzīvina kultūru. Tā tiek izrunāta, aprunāta, apdziedāta un apdejota. Trešās dienas tēma bija latviešu godi jeb svētki. Senlatvieši ne tikai svinēja Ziemassvētkus, Miķeļus, Lieldienas u.c., bet arī cilvēka dzīves cikla trīs galvenos godus: krustabas, vedības,  bedības. Krustabas atzīmēja, kad  jauns bērniņš jeb pāde ienāca pasaulē. Šajā godā svarīgas ir kūmas jeb krustvecāki, kuru uzdevums ir pasargāt pādi no visa ļaunā. Krustabu laikā notiek pādes dīdīšana, kad bērniņš tiek apdziedāts un nodots mātes rokās. Vedības jeb precības ir gods, kurā savieno jauno pāri. Notiek lūkošanās, līgavas zagšana, ģimeņu dziesmu kari u.c. Vedības ir ļoti emocionāls pārbaudījums līgavai, jo viņai jāatvadās no savas ģimenes, lai dotos dzīvot sava jaunā vīra mājā. Trešais nozīmīgais gods ir bedības jeb bēres, kad mirušais cilvēks tiek pavadīts aizsaulē. Cilvēki dziedot un mīņājot izstaigā mirušā mājvietu, lai dvēseles ceļš uz aizsauli būtu vieglāks. Projekta dalībnieki aktīvi tiek iesaistīti sarunās, izteikt domas, piemēram, kādas vedības viņi vēlētos vai kādas krustabas viņiem ir bijušas. Sarunās tiek lieliski iepītas latviešu tautasdziesmas par attiecīgo tēmu, kuras labprāt dzied visi dalībnieki. Dažreiz tautasdziesmas tiek dziedātas kokles skanīgajā pavadījumā, bet jāatzīst dalībnieku balsis ir skanīgas arī bez kokles. Ja ir kāda rotaļa par attiecīgo tēmu, tā tiek tūliņ apzināta un izspēlēta, kā šodien tā bija bedību rotaļa. Dalībnieki sastājas aplī, bet viens cilvēks ar aizsietām acīm stāv apļa vidū. Cilvēki iet pa apli dziedot dziesmu. Dalībniekam, kurš stāv apļa vidū, ir jāatpazīst, kāda no apļa esošā cilvēka balss. Kad dziesma apstājas, viņš min izvēlētas balss īpašnieka vārdu. Ja vārds ir pareizs, tad cilvēks, kura balsi atpazina stājas apļa vidū un kļūst par “nāvi”. Ja ir uzminēts nepareizi, spēle turpinās, kamēr cilvēks apļa vidū uzmin pareizi cilvēka vārdu.

Alise
Pasaules latviešu jaunatnes semināra 2x2 Avīzes un blogsfēras projekts

Mūsdienu latviešu virtuve

Banketu zālē šīs dienas pēcpusdienā šķita, ka mazajā grupiņā pie galda norisinās būvniecības darbu shēmošana, taču patiesībā latviešu virtuves projekta dalībnieki kopā ar Māri Jansonu plānoja dienas maltīti. Dalībnieki sadalījās 3 grupiņās, un katrai no tām bija jāgatavo savs ēdiens — uzkodas, pamatēdiens un saldais. Šī diena bija īpaša ar to, ka daļa no ēdiena tika gatavota uz ugunskura. Uzkodās bija nomizoti, vārīti, apdedzināti kartupeļi ar siļķi, sīpoliem alus marinādē, mārrutku krēmu, diļļu eļļu un paipalu olām. Pamatēdienā — ugunskurā cepta vista, grūbas ar burkāniem un zaļo zirnīšu krēmu un krāsnī ceptiem ķiplokiem, bet saldajā — želatīna tornīši ar zemenēm, saldā krējuma un biezpiena masu, sviesta-cepumu pamatni un karamelizētiem pekanriekstiem.

Virtuvē bija manāma zināma rosme, taču katrs ļoti labi zināja (gandrīz vienmēr), kur viņam ir jābūt un kas jādara. Tā kā grupiņu sadalījums ir nejaušs, dalībniekiem ir iespēja iemācīties ko tādu, kas varbūt ne vienmēr iet pie sirds, bet toties papildina zināšanas un prasmes. Kā ēdiena gatavošanas laikā minēja Lelde: “Es vienmēr esmu vēlējusies pakārt vistu aiz padusēm virs uguns, lai tai kārtīgi apcepas krūtiņas.” Jā, abu gardo dāmu (vistu) karāšanās stieplēs virs uguns šajā dienā bija centrālais objekts projektā.

Latviešu virtuves dalībnieki atzīst, ka projekta laikā iemācās daudz ko jaunu, sākot no pareizas nažu asināšanas sīpolu griešanai līdz prasmei veikalā izvēlēties vispiemērotāko želatīnu. Taču visvairāk dalībnieki novērtē iespēju iedvesmoties un iegūt idejas ne tikai ikdienas maltītei, bet gatavošanai ar pievienoto vērtību, apgūstot latviešu virtuves pamatelementus.

Anete
Pasaules latviešu jaunatnes semināra 2x2 Avīzes un blogsfēras projekts

Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Trešā diena Mežrozēs - Foto no nometnes dalībniekiem
Nodibinājumam 2x2 ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss. Ja Tev ir iespēja atbalstīt semināru, būsim ļoti pateicīgi!