X

Otrā diena "Rezidencē Kurzeme" 2016. gada 9. jūlijs

Otrā diena

Šodien bija pirmā pilnā diena 2x2 jauniešiem.

Kā jau katrs rīts šajā nometnē, arī šis iesākās ar karoga pacelšanu un himnas dziedāšanu, kas palīdz visus saliedēt un emocionāli sagatvo dienai. Pēc brokastīm devāmies katrs uz savām ievirzēm. Tur visi darbojās ļoti aktīvi, un, kad tās beidzās, cilvēki gribēja iet un diskutēt par to, ko viņi uzzināja. Lūk, ieskats dažās ievirzēs.

Kultūra

Šodien kultūras ievirzē mēs runājām par to, ko mēs saprotam ar “pareizu tautas” tērpu?  Vai tas ir dzimtā novada etnogrāfiskais tērps, vai arheoloģiskais, vai varbūt kas pilnīgi oriģināls un no jauna taisīts?  Vai ir jāizzin visi latviešu simboli, viņu izcelsme un nozīme?  Vai ir iespējams vilkt tikai tautas tērpa detaļas ikdienā, tās modernizējot?  Šodien kultūras ievirze ļoti daudz pārrunāja tautas tērpu,  kā ir “pareizāk”; tradicionālais tautas tērps, tā  modernā interpretācija vai zelta vidus celiņš?  Kā arī sākās raidījuma ,,Uzvelc tautas tērpu!” noskatīšanās diskutējām un analizējām.

Latviešu tauta ir bagāta ar savām tradīcijām, tajā skaitā arī tautas tērpu valkāšanas tradīcijām.  Tie tautas
 tērpi, kas šodien tiek uzskatīti kā tradicionāli un “pareizi”, ir pārsvarā tie, kas guva populāritāti 19. g. s. Dziesmu Svētkos.  Bieži tautas tērps ir uzskatīts kā “pareizs”, ja tā sastāvdaļas visas nāk no viena novada (tajā skaitā pieder vienam tērpam, piemēram Abrenes tērpam).  Tautas tērpi ir bieži nodoti no paaudzes paaudzē, un ir uzskatīti kā vēstures un goda simboli.  Tradicionālais tautas tērps rod identitāti un pašapziņu.

“Modernie” tautas tērpi ir tautas atbilde pret lielajiem noteikumiem, kas, šķiet, pavada tradicionālos tautas tērpu valkāšanas kanonus. Viens arguments par moderniem tērpiem ir, ka labāk ir ja cilvēki interesējas par tautas tērpu to nesaprotot, bet neaizmirst. Tautas tērps un tā detaļas ir arī kā pazīšanās zīme ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem.  Ir arī jāatceras, ka mūsdienās “tradicionālie tērpi” arī kādreiz bija moderni!  Ja šodien tie nepārveidotos, ir iespējams, ka nākotnē tie vairs nebūtu aktuāli.  Kā teica Rainis: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”.  Bet ir arī tie, kuri uztraucas par to, ka vilkt tautas tērpa detaļas bez saprašanu var novest pie tā, ka tautas tērps zaudē savu svētību un vērtību.

Zelta vidus celiņš ir tas, ka tautas tērpu elementus var nēsāt ikdienā un var novirzīties no 19. g.s. tradicionālajiem tērpiem un it kā “pareizajiem” tērpiem, bet tajā pašā laikā nezaudē savu nozīmi latviešu tautai. To var paveikt, nodrošinot tērpu, to elementu un latviešu tautas tradīciju pamatzināšanas ikvienam, lai jaunrade nebūtu bez jēgas kombinēšana kā tas bieži vien ir moderno tautastērpu variācijās. Zelta vidusceļa grupa uzsvēra, ka ikoniskākie etnogrāfiskie tērpi, kas nāk no Kurzemes, arī ir radušies paņemot elementus un darināšanas palīgmateriālus no rietumiem(jūra un kuģniecība), kā arī to, ka šobrīd tautastērps iekonservējies savā izskatā tikai un vienīgi Dziesmu svētku kustības rezultātā, kas radusies 19.g.s.
Grupa arī atgādināja, ka šobrīd ir vairāk svētku un pasākumu, kurus vilkt goda tērpus, tādēļ būtu jābūt arī to variācijām katra pasākuma atbilstībai. Viens no veidiem kā to panākt būtu jauno tautastērpu/goda tērpu balstīša mūsdienu ikdienas drēbes, jo kā nekā, 19.g.s. tautastērps ir balstīts tā laika ikdienas drēbes un modē.
Vēl zelta vidusceļa grupa pieļāva lielāku iespēju kombinēt tērpus no dažādu novadu detaļām, argumentējot savu pārliecību ar to, ka arī agrāk šāda kombinēšana ir bijusi parasta lieta - tikai blakus esošo novadu starpā, bet tā kā mūsdienās iespējas ceļot un pārvietoties ātrāk ir pavērušas plašākus apvāršņus, arī tērpu sajaukšanās starp attālākiem novadiem šķiet pašsaprotams turpinājums.
Rezumējot zelta vidusceļa atbalsta grupa izteica negatīvu atzinumu par izglītības sistēmu, kura jau pašā sākumā mūs audzina būt par lietotājiem nevis radītājiem, pasniedzot tautasdziesmas, tradīcijas, tērpus un citas vēsturiskas vērtības kā kaut ko "mistisku, gatavu un ar mums pašiem tiešā veidā nesaistītu". Tā vietā vajadzētu atgādināt, ka tas viss ir radies tikai tādēļ, ka cilvēki nebaidījās un atļāvās radīt! Mēs ne ar ko neesam "mazāki" latvieši kā tie, kuri ir bijuši pirms mums un atstājuši šo mantojumu. Kauns būtu to nepapildināt!

LV100/Politika

Ir super! Šajā ievirzē šodien runājām par LV100gadi un tās būtību. Nometnes dalībnieks Edgars, kurš ir Jauniešu rīcības komitejas pārstāvis, mūs iepazīstināja ar to, kā varam iesaistīties mēs, Latvijas patrioti, LV100gadu svētku tapšanā un pārliecināja par to, ka katrs mēs esam Latvija. Pēc tam ievirzes dalībnieki dalījās ar to, kādu viņi vēlētos redzēt Latviju nākamajos 100 gados un kāds būtu tās pilsonis.  Visi bijām ļoti patriotiski, neiztikām arī bez garām diskusijām par to, kas notiek Latvijā ar patriotisma jūtām cilvēkos, un, kas notiek ārpus mūsu robežām, un vai varam justies droši, neatkarīgi mūsu tēvzemē.

Starp ievirzēm un pusdienām visiem dalībniekiem bija iespēja pašiem izvēlēties, ko iesākt – sportot vai dziedāt, vai nedaudz nosnausties. Tika spēlētas dažādas sporta spēles, un jaunieši ļoti aktīvi tajās iesaistījās. Arī dziedātgribētāji netrūka. Un netrūka arī peldētgribētāju!

Pēc pusdienām sekoja projekti, neliels ieskats arī dažos no tiem.

Tautasdejas

Tautas deju projektā šodien sākām mācīties deju “Līgo danči’’, kura sastāv no trim tradicionāliem dančiem: “Pankūkas”, “Cūkas driķos” un “Skroderi”.  Bet pirms sākām mācīties deju, kuru prezentēsim noslēguma vakarā, dejotāji iemācījās latviešu tautas deju pamatsoļus, ieskaitot gājiena soli (laikam pirms tam iet nemācēja! :) ), teciņa soli, polku, pievilcienu un palēcienu!

Aktīvā atpūta dabā

Iepazīstoties ar Latvijas valsts bagātību, uzzinājām, kā izdzīvot mūsu valsts vasaras bargākajos laikapstākļos. Iemācījāmies prasmīgi iekurt uguns dzirksteli no apkārt pieejamiem materiāliem, kas ne tikai atstās mūs paēdušus, bet arī sasildīs negaisa laikā. Pamēģinājām gatavošanas prasmes dabā, uzcepjot plānās pankūkas uz spirta, gāzes un dabīgas uguntiņas. Patiesi svinējām aktīvu atpūtu dabā! :) 

Virtuve

Virtuves projekts šodien strādāja cītīgi, bija dažnedažādi ēdieni un to receptes, un ar 2 receptēm viņi padalījās ar mums visiem.

Ķiploku grauzdiņi ar biešu mērcīti
sastāvdaļas:Ķiploku grauzdiņi ar biešu mērcīti

  • ķiploki
  • olīveļļa
  • sāls

mērcītei:

  • 1.kg beizpiens
  • 0,5 skābais krējums
  • 2 gb bietes
  • 1 ē.k. sāls

Viss ir pavisam vienkārši: visas nepieciešamās sastāvdaļas grauzdiņiem sablenderē, tad apsmērē maizītes un liek cepties. Tāpat arī mērcītes sastāvdaļas sablenderē – un ir gatavs!

Skudru pūznis
Sastāvdaļas:Skudru pūznis

  • Iebiezinātais piens (vārīts) 370 g x2
  • Smilšu cepumi, 500 g
  • barankas apm.5
  • Šokolāde

Šokolādi sarīvēt un visas sastāvdaļas kopā samīca.  Tad sablenderē ļoti smalki barankas. Izveido no mīklas bumbiņas un apviļā baranku drupatās, īsu laiku ielikt ledusskapī!

Labu apetīti!


Pēc projektiem visi kopā tikāmies uz mūsu pirmo koplekciju, kurā viesojās Eiropas Parlamenta deputāts, ASV dzimušais Krišjānis Kariņš, kurš pirms nepilniem divdesmit gadiem pārcēlies uz dzīvi savā vecāku dzimtenē - Latvijā. Krišjānis, kā vairāku 2x2 semināru dalībnieks, aizkustināja dalībniekus ar savu stāstījumu par pārcelšanos uz dzīvi Latvijā un sava politiķa karjeras pirmssākumiem. Eiropas Savienība, iespējams, mainīsies, bet neizjuks, ir Krišjāņa pārliecība, atbildot uz jautājumu par šī brīža vienu no lielākajiem Eiropas Savienības izaicinājumiem - Lielbritānijas lēmumu izstāties no Eiropas Savienības.

Pēc tam 2x2 nometnē sākās radošās darbnīcas. Dalībniekiem bija iespēja darboties un izmēģināt savas prasmes rotkalšanas un podniecības darbnīcās (tā bija lieliska iespēja tiem, kuri darbojas citos projektos). Kā arī pie mums viesojās Brigita Stroda, kura vadīja kroņu taisīšanas nodarbību, par kuru meitenes bija sajūsmā. Brigita Stroda ir Austrālījas latviete, kura jau sen dzīvo Latvijā un taisa modernus kroņus, kurus var valkāt gan ikdienā, gan svētkos, gan arī uzskatīt par mākslas darbiem! Viņa stāstīja 2x2 dalībniekiem par kroņu vēsturi, kā tie ir radušies no ziedu vainagiem un kļuvuši par greznu rotājamu karalienēm un karaļiem. Lieliska bija iespēja dalībniekiem radīt pašiem savus kroņus no dažādiem audumiem, pērlēm, drātīm, papīra un ne tikai. Katrs izveidotais kronis bija unikāls, un meitenēm bija prieks tos valkāt visu vakaru.  Tika novērots, ka meitenes, kuras uzlika galvā savus kroņus uzreiz kļuva daudz staltākas! Paldies, Brigita!

Un tad, jau pašā vakarā sākās lielie dziesmu kari. Nometnes dalībnieki tika sadalīti 5 komandās. Tika vilktas tēmas, par ko būs jādzied dziesmas katrā kārtā. Cīņa bija sīva, žūrija barga, dalībniekos cīņas gars. Komandas centās visvisādi – dejoja, lēkāja un mēģināja visādi citādi radoši izpasuties dziedot dziesmas, lai žūrija pēc iespējas augstāk novērtētu katras komandas priekšensumu.

Un kā nu bez dziesmām nīkšanas laikā!

Šodien pie mums ciemos bija Valters Nollendorfs. Viņš mums ir īpašs viesis, jo tieši viņš ir tas cilvēks, kurš ir piedalījies pirmajā 2x2 nometnē Ohaio, 1964. gadā. Viņš toreiz darbojās 2x2 vadības lokā un palīdzēja organizēt pirmo nometni.

Sarunā Valters atklāja, ka viņam 2x2 nozīmē latviskās pamatzināšanas. Un lūk, ko viņš novēl šiem 2x2 jauniešiem:

“Turpināt... Turpināt būt latviešiem.  Gādāt par Latviju, jo tā ir vienīgā Latvija kas mums ir. Vienīgā Latvijas valsts, kas mums ir, un vienīgā latviešu tauta, kas mums ir!”

Diena bija raibu raiba. Visi ir noguruši, bet šis nogurums ir pozitīvs un patīkams, kā pēc labi padarīta darba. Visiem ir ko teikt par ievirzēs un projektos runāto un piedzīvoto, un tas, manuprāt, ir pats labākais, kas var būt, tas nozīmē, ka bija vērts! Ar nepacietību gaidām rītdienu!

Apkopoja Anna Zvejniece
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Otrā diena
Nodibinājumam 2x2 ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss. Ja Tev ir iespēja atbalstīt semināru, būsim ļoti pateicīgi!